Latviešu aktieris Ģirts Ķesteris ir radījis vilšanos savos atbalstītājos, kuri nebija gaidījuši no viņa šāda veida rīcību. Tomēr pats aktieris nesteidzas klusēt – viņš sniedz skaidrojumu par notikušo un cenšas izskaidrot pieņemtā lēmuma iemeslus.
Ģirts Ķesteris, dzimis 1964. gadā, ir viens no atzītākajiem Latvijas aktieriem. Viņš ieguvis izglītību Latvijas Kultūras koledžā un Latvijas Kultūras akadēmijā. Savu profesionālo karjeru viņš veidojis gan teātra izrādēs, gan kino un televīzijas projektos, kas nostiprinājuši viņa statusu kā vienam no spilgtākajiem Latvijas skatuves māksliniekiem.
Lai saprastu, cik nozīmīga ir Ķestera darbība teātra vidē, vērts atcerēties arī Rīgas teātru vēsturi. Jau 1897. gadā Rīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu par otrā pilsētas teātra izveidi. Tika izsludināts skiču konkurss, kurā piedalījās arhitekti no visas Krievijas impērijas. Pirmo vietu ieguva Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un pilsētas domes deputāts Augusts Reinbergs ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, ceru!” – Ovīdijs).
Viņa projektam tika dots zaļais gaismas signāls no Vidzemes gubernatora un pilsētas domes. Teātra celtniecība tika sākta Puškina bulvārī, pretī pilsētas grāvim, bet galvenos būvdarbus vadīja uzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. Māksliniecisko apdari uzticēja Berlīnes arhitektam V. Henšelam, konstruktīvos darbus – T. Tīfam, galdniecību – Mazās ģildes vecākajam K. Šteinertam, bet fasādes dekorus un tēlniecību – A. Folca darbnīcai.
Ķestera paša dzīvē šobrīd noticis būtisks un negaidīts pavērsiens. Viens no izcilākajiem latviešu aktieriem, kurš savas karjeras laikā ieguvis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, ir nolēmis pamest Dailes teātri, kur strādājis kopš 1994. gada. Viņa panākumu sarakstā ir 1994. gada “Spēlmaņu nakts” balva kā gada aktierim par studentu Ārkenholdu izrādē “Spoku sonāte” un galveno lomu izrādē “Ferdinando”. Vēlāk sekoja arī Harija Liepiņa balva (2009) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2014).
Kādēļ nekādā gadījumā nedrīkst gulēt ar atvērtiem logiem – liks aizdomāties
Šis Ķestera lēmums ir raisījis sarūgtinājumu viņa atbalstītāju vidū, jo nozīmē, ka viņu vairs nebūs iespējams redzēt Dailes teātra repertuārā kā līdz šim. Taču pats aktieris uzsver, ka tas ir viņa personīgs lēmums – viņš izmanto valsts piedāvāto iespēju doties pensijā, vienlaikus saglabājot ārštata aktiera statusu. Viņa 60. dzimšanas diena 2024. gada 14. februārī kļūs par īpašu notikumu – par godu jubilejai Ķesteris sagatavojis izrādi “Cilvēks, kas gaida”, kas tiks spēlēta “Siguld’s Devon” kultūras telpā.
Līdztekus darbam teātrī Ķesteris guvis lielu popularitāti arī kino un televīzijā. Viņa spilgtākās lomas bijušas seriālā “UgunsGrēks” (2006–2017), kur viņš atveidoja Leona un Fēliksa dubultlomu, kā arī seriālā “Sveša seja” (2017), kur viņš spēlēja galveno varoni. Tajā pašā laikā publiskajā telpā izskanējušas baumas par problēmām, kas varētu būt ietekmējušas aktiera lēmumus.
Runājot par savu profesionālo pieredzi, Ķesteris atzīst, ka režisors Džilindžers viņa attīstībā spēlējis nozīmīgu lomu. Viņš uzsvēris, ka sadarbība ar Džilindžeru ļāvusi gūt maksimālu atklātību, precizitāti izteiksmē un iespēju piedzīvot neordināru teātra procesu, kas bieži vien gāja pret straumi, bet tajā pašā laikā sniedza bagātīgu pieredzi.
Tādējādi Ģirta Ķestera lēmums aiziet no Dailes teātra ir gan personisks dzīves solis, gan jauns posms viņa karjerā, kas raisījis pretrunīgas emocijas gan viņa atbalstītājos, gan plašākā sabiedrībā.
